Šī diena vēsturē: 5. jūnijs, 1968 — Roberta F. Kenedija slepkavība
-
gada 5. jūnija agrā rīta stundā, Amerikas Savienotajās Valstīs tika pastrādāta viena no šokējošākajām slepkavībām tās politiskajā vēsturē. Senators un prezidenta amata kandidāts Roberts F. Kenedijs, (bijušā ASV prezidenta Džona F. Kenedija jaunākais brālis), tika nošauts Losandželosā, Ambassador viesnīcā, tikai dažas stundas pēc uzvaras Kalifornijas priekšvēlēšanās. Viņš mira no ievainojumiem nākamajā dienā, 6. jūnijā, 42 gadu vecumā. Šī traģēdija ne tikai pielika punktu potenciālajai Kenedija prezidentūrai, bet arī satricināja nācijas morāli, kas jau tā bija smagi ievainota no Vjetnamas kara, pilsonisko tiesību cīņām un nesenās Mārtiņa Lutera Kinga slepkavības.
Šī diena vēsturē: 1965. gada 3. jūnijs – Amerika sper soli kosmosā: Edvarda Vaita vēsturiskais izgājiens ārpus kosmosa kuģa
1965. gada 3. jūnijs ir iegājis vēsturē, kā brīdis, kad Amerikas Savienotās Valstis pieteica sevi kā spēcīgu spēlētāju kosmosa izpētē. Tieši šajā dienā NASA palaida Gemini 4 – pirmo daudzdienu pilotēto misiju, kuras laikā astronauts Edvards H. Vaits II (Ed White) veica pirmo amerikāņu izgājienu atklātā kosmosā (EVA – extravehicular activity). Šis varoņdarbs ne tikai nostiprināja ASV pozīcijas kosmosa sacensībās, bet arī ielika pamatu tehnoloģiskām inovācijām un cilvēka ilgtermiņa klātbūtnei ārpus Zemes.
Šī diena vēsturē: 1953. gada 2. jūnijs Elizabetes II kronēšana: Jaunas ēras sākums Apvienotajā Karalistē
1953. gada 2. jūnijā, lietainā, bet vēsturiski nozīmīgā dienā Londonā, Vestminsteras abatijā norisinājās viens no ievērojamākajiem 20. gadsimta monarhijas notikumiem — Elizabetes II kronēšana par Apvienotās Karalistes karalieni. Ceremonija, kurā piedalījās ap 8000 viesu no visas pasaules, tika pārraidīta televīzijā miljoniem skatītāju, pirmo reizi padarot tik grandiozu notikumu pieejamu plašākai sabiedrībai. Šis notikums ne tikai iezīmēja jaunu laikmetu britu monarhijā, bet arī simbolizēja cerību, stabilitāti un atjaunošanos pēckara pasaulē.
1431. gada 30. maijs: Žannas d'Arkas nāve uz sārta un viņas paliekošā leģenda
-
gada 30. maijs ir iegājis vēsturē, kā diena, kad uz sārta Ruānā, Francijā, tika nogalināta 19 gadus jauna meitene – Žanna d’Arka. Viņas nāve bija nežēlīga, bet viņas dzīve – apbrīnojama. Žanna, arī dēvēta par Orleānas jaunavu, bija zemnieku meita no Domremī ciema Francijas austrumos, kura kļuva par vienu no ietekmīgākajām un pretrunīgākajām figūrām Francijas vēsturē. Viņas pārliecība, ticība un spēja iedvesmot armijas vadību Simtgadu kara laikā mainīja vēstures gaitu.
Šī diena vēsturē: 1937. gada 28. maijs — Dzimst "tautas auto": dibināts Volkswagen
1937. gada 28. maijā Vācijā tika dibināts uzņēmums, kas vēlāk kļuva par vienu no pazīstamākajiem automobiļu ražotājiem pasaulē — Volkswagen. Tā dibināšana bija cieši saistīta ar nacistiskā režīma propagandas mērķiem un vēlmi motorizēt vācu sabiedrību. Gadu gaitā uzņēmums pārcieta Otrā pasaules postījumus, atguvās pēc kara un kļuva par Vācijas ekonomiskā brīnuma simbolu. Mūsdienās Volkswagen ir globāls autobūves gigants.
Šī diena vēsturē: 27. maijs — Kaujas kuģa "Bismarck" nogrimšana
1941. gada 27. maijs kļuva par vienu no Otrā pasaules kara jūras karadarbības izšķirošākajiem datumiem — Ziemeļatlantijas okeānā tika nogremdēts Vācijas kaujas kuģis Bismarck, kurš tika uzskatīts par vienu no lielākajiem un visspēcīgāk bruņotajiem kuģiem savā laikā. No vairāk nekā 2200 apkalpes locekļiem izdzīvoja vien aptuveni 115. Šī notikuma ietekme bija jūtama gan stratēģiskajā, gan simboliskajā līmenī.
Šī diena vēsturē: 1998. gada 26. maijs — Austrālija atzīst vēsturisko netaisnību ar “Sorry Day”
-
gada 26. maijs iezīmēja nozīmīgu pagrieziena punktu Austrālijas vēsturē. Tā bija diena, kad valsts oficiāli atzina gadsimtiem ilgās netaisnības, ko piedzīvoja tās pamatiedzīvotāji — aborigēni un Torresas šauruma salas iedzīvotāji. Šo dienu sāka atzīmēt kā Nacionālo atvainošanās dienu jeb “Sorry Day”, pieminot tūkstošiem bērnu, kas tika piespiedu kārtā atņemti savām ģimenēm — paaudzi, kas vēlāk kļuva pazīstama kā “Nozagtā paaudze” (Stolen Generations).
Sarkanās un Baltās rozes karš: Konflikts, kas pārveidoja Anglijas vēsturi
1455. gada 22. maijā,
Svētā Albana pilsētā Anglijā, tika iedegta dzirksts, kas iekurs
ilgstošu un asiņainu pilsoņu karu starp divām varenām karaliskām
dzimtām — Lankasteriem un Jorkiem. Šis dinastiju konflikts, kas
pazīstams kā Sarkanās un Baltās rozes karš, kļuva par vienu no svarīgākajiem periodiem Anglijas
vēsturē, atstājot paliekošas sekas uz valsts politiku, sabiedrību
un monarhiju.Šī diena vēsturē: 9. aprīlis — Tbilisi traģēdija, kas mainīja Gruzijas likteni
1989. gada 9. aprīlī
Tbilisi pilsētas centrā, pie Gruzijas parlamenta ēkas, notika viens
no sāpīgākajiem un simboliskākajiem notikumiem Gruzijas jaunāko
laiku vēsturē — Tbilisi
traģēdija, pazīstama arī kā
"9. aprīļa slaktiņš". Tā bija diena, kad miermīlīgs neatkarības
pieprasītāju mītiņš tika vardarbīgi apspiests ar Padomju armijas
spēku. Šis notikums kļuva par pagrieziena punktu Gruzijas ceļā uz
neatkarību un atstāja dziļas rētas tautas kolektīvajā
atmiņā.Šī diena vēsturē: Bahr el-Bakras pamatskolas bombardēšana
1970.
gada 8. aprīlī nelielajā Ēģiptes ciematā Bahr el-Bakrā, Šarkijas
provincē, notika traģisks notikums, kas atstāja dziļas rētas
valsts vēsturē. Izraēlas
Gaisa spēki veica gaisa uzlidojumu, kura mērķis bija Bahr
el-Bakras pamatskola. Uzbrukuma
rezultātā 46 skolēni gāja bojā, vairāk nekā 50 tika ievainoti, un
skolas ēka tika pilnībā iznīcināta.Šī diena vēsturē: Ruandas genocīda sākums
1994. gada 7. aprīlī Ruandā sākās viens no
20. gadsimta šausminošākajiem notikumiem – genocīds, kas 100 dienu
laikā prasīja vairāk nekā 800 000 cilvēku dzīvības, galvenokārt
tutsi etniskās grupas pārstāvjus, kā arī hutus, kuri
iebilda pret slepkavībām.Šī diena vēsturē: Pasaulei atklāta lieldienu sala
1722. gada 5.
aprīlī – Lieldienu svētdienā – holandiešu pētnieks Jakobs Rogevēns
vadīja savu ekspedīciju pāri Klusajam okeānam, meklējot leģendāro
Dienvidzemi, kad viņa kuģi negaidīti sastapās ar nelielu, bet
ārkārtīgi noslēpumainu salu. Šis brīdis iezīmēja vienu no
interesantākajiem atklājumiem Klusā okeāna pētniecībā — Lieldienu
salas atklāšanu pasaulei. Šī vulkāniskās izcelsmes sala, kas vēlāk kļuva slavena
ar savām monumentālajām akmens skulptūrām jeb
"moai",
atradās pilnīgā izolācijā – vairāk nekā 3700 kilometrus no
Dienvidamerikas krastiem un vairāk nekā 2000 kilometru no tuvākās
apdzīvotās vietas. Šī attāluma dēļ to bieži dēvē par vienu no
visizolētākajām apdzīvotajām salām uz Zemes.Šī diena vēsturē: Pirmais mobilais zvans – revolūcija telekomunikācijā
1973. gada 3. aprīlis ieies vēsturē kā diena, kad Motorola inženieris, Martins Kūpers veica pirmo publisko mobilo telefona zvanu. Šis notikums iezīmēja jaunas ēras sākumu, mainot veidu, kā cilvēki sazinās visā pasaulē.
Šī diena vēsturē: Bēthovena pirmās simfonijas meistardarbs
Kad pasaule pirmo reizi dzirdēja Bēthovenu: Simfonijas Nr. 1 pirmizrāde
-
gada 2. aprīlī Vīnes Burgteātrī (Burgtheater) notika izcilā vācu komponista Ludviga van Bēthovena pirmās simfonijas pirmizrāde. Tajā brīdī jaunais komponists jau bija guvis ievērojamu atpazīstamību kā pianists un klavieru sonāšu autors, taču tieši šis brīdis iezīmēja viņa ceļojumu simfoniskās mūzikas virsotnēs.
Bēthovens, kurš savos darbos apvienoja klasicisma un romantisma elementus, pierādīja, ka ir ne tikai Mocarta un Haidna sekotājs, bet arī jaunas mūzikas ēras celmlauzis.
Šī diena vēsturē: Apple Computer, Inc. dibināšana
Kā sākās revolūcija: Stīva Džobsa un Stīva Vozņaka vīzija
-
gada 1. aprīlī divi jauni un ambiciozi tehnoloģiju entuziasti – Stīvs Džobss un Stīvs Vozņaks – izveidoja kompāniju Apple Computer, Inc. Viņu mērķis bija mainīt veidu, kā cilvēki mijiedarbojas ar datoriem, padarot tos pieejamākus, lietotājam draudzīgākus un jaudīgākus. Apple Computer dzima nelielā garāžā Losaltosā, Kalifornijā, un tā kļuva par vienu no pasaules ietekmīgākajām tehnoloģiju kompānijām.
ŠĪ DIENA VĒSTURĒ: 1986. GADA 31. MARTS – "MEXICANA DE AVIACIÓN" REISA 940 TRAĢĒDIJA
-
gada 31. marts iegāja aviācijas vēsturē, kā viena no traģiskākajām dienām Meksikas gaisa satiksmē. Mexicana de Aviación reiss 940, kas devās no Mehiko uz Losandųelosu ar pieturu Puertovaljartā ( Puerto Vallarta) un Mazatlānā ( Mazatlán) , avarēja netālu no Maravatījo, Meksikā, ietriecoties kalnainajā Sierra Madre Oriental apgabalā. Visi 167 pasažieri un apkalpes locekļi gāja bojā, padarot šo katastrofu par smagāko aviokatastrofu Meksikas vēsturē un tā laika traģiskāko negadījumu ar Boeing 727 lidmašīnu.
ŠĪ DIENA VĒSTURĒ: 1965. GADA 28. MARTS – TRAĢISKĀ ZEMESTRĪCE UN DAMBJA SABRUKUMS Čīlē
-
gada 28. martā spēcīga 7,4 magnitūdu zemestrīce satricināja Čīli, izraisot virkni postošu notikumu. Viens no smagākajiem seku aspektiem bija vairāku rūpnīcu atkritumu dambja ("tailings dam") sabrukums, kas apraka pilsētu El Cobre un prasīja vismaz 500 dzīvību. Šis notikums ne tikai uzsvēra dabas katastrofu postošo ietekmi, bet arī izgaismoja būvniecības un vides drošības problēmas rūpnieciskajā sektorā.
ŠĪ DIENA VĒSTURĒ: 1977. GADA 27. MARTS – TRAĢISKĀ SADURSME TENERIFES LIDOSTĀ
1977. gada 27. martā notika lielākā aviokatastrofa civilās aviācijas vēsturē – divi Boeing 747 lidaparāti sadurās uz miglaina skrejceļa Tenerifes Los Rodeos lidostā, Kanāriju salās. Traģēdijā dzīvību zaudēja 583 cilvēki, bet tikai 61 pasažieris izdzīvoja. Šis negadījums izgaismoja kritiskas problēmas aviācijas komunikācijā un operacionālajos protokolos, kas noveda pie nozīmīgām izmaiņām aviācijas nozarē.
ŠĪ DIENA VĒSTURĒ: 1997. GADA 26. MARTS – "HEAVEN’S GATE" SEKTAS TRAĢĒDIJA
1997. gada 26. martā pasauli satricināja ziņa par vienu no lielākajām masu pašnāvībām ASV vēsturē – 39 cilvēki tika atrasti miruši Sandjego priekšpilsētā Rančo Santa Fe, Kalifornijā. Šī traģēdija bija saistīta ar kulta grupējumu "Heaven’s Gate", kas uzskatīja, ka viņu dvēseles tiks pārceltas uz augstāku eksistences līmeni, atstājot savus ķermeņus uz Zemes.
ŠĪ DIENA VĒSTURĒ: 1949. GADA MARTA DEPORTĀCIJAS
1949. gada 25. marts ir viena no drūmākajām dienām Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vēsturē. Padomju vara organizēja masveida deportācijas, kuru gaitā uz attāliem PSRS reģioniem tika izsūtīti vairāk nekā 90 000 Baltijas valstu iedzīvotāju. Šīs represijas atstāja dziļu rētu Baltijas tautu kolektīvā atmiņā un ietekmēja visu reģiona turpmāko vēsturi.