1431. gada 30. maijs: Žannas d'Arkas nāve uz sārta un viņas paliekošā leģenda
gada 30. maijs ir iegājis vēsturē, kā diena, kad uz sārta Ruānā, Francijā, tika nogalināta 19 gadus jauna meitene – Žanna d’Arka. Viņas nāve bija nežēlīga, bet viņas dzīve – apbrīnojama. Žanna, arī dēvēta par Orleānas jaunavu, bija zemnieku meita no Domremī ciema Francijas austrumos, kura kļuva par vienu no ietekmīgākajām un pretrunīgākajām figūrām Francijas vēsturē. Viņas pārliecība, ticība un spēja iedvesmot armijas vadību Simtgadu kara laikā mainīja vēstures gaitu.
No lauku meitenes līdz nacionālajai varonei
Žanna dzimusi ap 1412. gadu. Saskaņā ar liecībām viņa jau no 13 gadu vecuma apgalvoja, ka dzirdējusi dievišķas balsis – Svētās Katrīnas, Svētās Margarētas un Erceņģeļa Miķeļa – kas viņu aicināja palīdzēt Francijas troņmantniekam Šarlam VII atgūt kroni un padzīt angļus no Francijas. Šajos laikos Francija bija noplicināta un sašķelta – angļi kontrolēja lielu daļu valsts teritorijas, un iekšējas nesaskaņas valdīja arī pašu franču starpā.
-
gadā, pēc vairākkārtējiem mēģinājumiem, Žanna ieguva piekļuvi Šarlam VII. Viņas harizma, pārliecība un reliģiskā degsme iedvesmoja karalisko galmu, un viņa tika nosūtīta kā simbolisks vadonis uz aplenkto Orleānu. Šī kauja kļuva par lūzuma punktu – franču spēki iemantoja jaunu sparu, un Orleāna tika atbrīvota. Pateicoties viņas vadībai, Šarls VII tika kronēts par Francijas karali Remā.
Kritiens un nodevība
Lai gan viņas panākumi bija ievērojami, Žannas ietekme kļuva arī politiski neērta. 1430. gadā, vadot armiju pie Kompjēnas, viņa tika notverta Burgundiešu spēku rokās – franču sabiedrotajiem, kas sadarbojās ar angļiem. Viņa tika nodota angļiem, kas viņu uzskatīja par nopietnu draudu. Tiesas process bija netaisnīgs un vērsts uz viņas iznīcināšanu. To vadīja angļu iecelti garīdznieki, kuri apsūdzēja viņu ķecerībā, burvestībās un vīriešu apģērba nēsāšanā – tajā laikā tas tika uzskatīts par smagu pārkāpumu. Žanna ne vien saglabāja savu cieņu un pārliecību, bet arī inteliģenci un ticību, sniedzot atbildes, kas bieži pārspēja tiesnešu gudrību. Pēc vairāk nekā 20 tiesas sēdēm, Žanna tika atzīta par vainīgu. 1431. gada 30. maijā viņa tika publiski sadedzināta uz sārta Ruānas centrālajā laukumā. Viņa lūdzās krustu un piedeva saviem bendes darītājiem. Kā ziņo laikabiedri, kāds kareivis pēc viņas nāves izsaucies: “Mēs esam nogalinājuši svēto!”
Pēcnāves reabilitācija un kanonizācija
Žannas nāve neizdzēsa viņas mantojumu. 1456. gadā, 25 gadus pēc viņas nāves, pēc Šarla VII lūguma tika atvērta pārapelācijas lieta. Pāvests Kaliksts III atzina sākotnējo tiesu par nelikumīgu, un Žanna tika pilnībā attaisnota – viņa tika pasludināta par mocekli. Pēc gadsimtiem, 1920. gadā, katoļu baznīca viņu kanonizēja, pasludinot par svēto. Viņa kļuva ne vien par Francijas nacionālo varoni, bet arī par simbolu sieviešu drosmei, ticībai un pretošanās garam.
Ietekme uz vēsturi un kultūru
Žannas d’Arkas stāsts ir iedvesmojis rakstniekus, māksliniekus, filozofus un politiķus visā pasaulē. Viņa ir galvenā varone lugās (tostarp Džordža Bernarda Šova “Svētā Žanna”), filmās un operās. Viņas vārds ir izmantots kā pretošanās simbols – gan Otrā pasaules kara laikā, gan mūsdienās, kad viņa tiek pieminēta kā ticības, taisnīguma un drosmes iemiesojums. Žanna d’Arka pierādīja, ka, pat jauna lauku meitene, var mainīt vēstures gaitu. Viņas liktenis liek pārdomāt, cik bieži vēsturē patiesība un vara ir bijušas pretrunā.