Šī diena vēsturē: 1608. gada 3. jūlijs — Tiek dibināta Kvebeka
1608. gada 3. jūlijā franču pētnieks Samuels de Šamplēns (Samuel de Champlain) nodibināja Kvebekas pilsētu (Québec City), tā ieliekot pamatus tam, kas kļūs par nozīmīgāko franču kolonijas centru Ziemeļamerikā. Šis notikums ne tikai iezīmēja jaunas pilsētas dzimšanu, bet arī kļuva par sākumpunktu ilgstošām kultūras, militārām un politiskām pārmaiņām reģionā. Kvebeka joprojām ir viena no vecākajām pastāvīgi apdzīvotajām Eiropas apmetnēm Ziemeļamerikā, un tās ietekme uz Kanādas vēsturi ir neatsverama.
Ceļā uz Jauno Franciju
-
gadsimta otrajā pusē Eiropas lielvaras, īpaši Francija un Anglija, sāka izrādīt pastiprinātu interesi par Ziemeļamerikas teritorijām. Samuels de Šamplēns, piedaloties vairākās ekspedīcijās, kļuva par vienu no pirmajiem un pieredzējušākajiem franču pētniekiem Jaunajā pasaulē. Viņš bija ne tikai kartogrāfs un kuģotājs, bet arī stratēģis un diplomāts, kurš saprata vietējo iedzīvotāju nozīmi un centās veidot alianses ar pamatiedzīvotājiem, tostarp Huronu cilti.
-
gadā Šamplēns kopā ar aptuveni 30 vīriem ieradās pie Svētā Laurencija upes un izvēlējās stratēģiski nozīmīgu vietu – augstu klinti virs upes, kur agrāk atradusies pamatiedzīvotāju nometne Stadacona. Šī vieta tika izvēlēta tās aizsargājamās ģeogrāfijas un tuvuma dēļ ūdensceļiem. Tur tika uzbūvēta "Habitation de Québec" – nocietināta apmetne, kas vēlāk kļuva par Kvebekas pilsētu.
Dzīvības un nāves izaicinājumi
Pirmie gadi Kvebekā bija skarbi. Kolonisti cīnījās ar bargu klimatu, pārtikas trūkumu, slimībām (īpaši cingas epidēmijām) un bieži vien ar neskaidrām attiecībām ar dažām pamatiedzīvotāju ciltīm. Tomēr Šamplēna vadībā kolonija izdzīvoja un pat paplašinājās. Viņš nodibināja svarīgas attiecības ar vietējām tautām, kas kļuva par sabiedrotajiem franču tirdzniecībā un aizsardzībā pret irokēziem. Šamplēna mērķis bija izveidot ne tikai tirdzniecības centru, bet arī kristīgu un kultūras kopienu, kas kalpotu kā paraugs nākotnes kolonijām. Viņa redzējums bija balstīts uz sadarbību ar pamatiedzīvotājiem, misionāru darbu un cieņu pret vietējo vidi.
Ekonomiskais un stratēģiskais centrs
Kvebeka kļuva par galveno Jaunās Francijas kolonijas centru. Šeit tika centralizēta kažokādu tirdzniecība — viens no svarīgākajiem ekonomikas balstiem reģionā 17. gadsimtā. Ar laiku Kvebeka attīstījās arī kā administratīvais un militārais centrs, kļūstot par centrālo punktu Francijas cīņā pret britu kolonijām un vēlāk — britu iebrukumā 1759. gadā. Kvebekas dibināšana bija sākums franču kultūras un valodas nostiprināšanai Kanādā. Pat pēc tam, kad briti 1763. gadā pēc Septiņu gadu kara ieguva kontroli pār reģionu, franču kultūra, valoda un reliģija saglabājās — tas ir mantojums, kas joprojām redzams mūsdienu Kvebekas provincē.
Kvebekas mantojums
Šodien Kvebeka ir viena no simboliskākajām Kanādas pilsētām, īpaši Kvebekas provinces galvaspilsēta. Tā ir UNESCO Pasaules mantojuma vieta, kas piesaista miljoniem tūristu ik gadu ar savu vēsturisko arhitektūru, nocietinājumiem un Eiropas stila šarmu. Vēl būtiskāk – Kvebeka ir kļuvusi par franču valodas un identitātes bastionu Ziemeļamerikā. Provinces iedzīvotāji ilgstoši cīnījušies par savām tiesībām uz kultūras autonomiju, kas balstās tieši Šamplēna dibinātās pilsētas vēsturē.