Šī diena vēsturē: 1965. gada 3. jūnijs – Amerika sper soli kosmosā: Edvarda Vaita vēsturiskais izgājiens ārpus kosmosa kuģa
1965. gada 3. jūnijs ir iegājis vēsturē, kā brīdis, kad Amerikas Savienotās Valstis pieteica sevi kā spēcīgu spēlētāju kosmosa izpētē. Tieši šajā dienā NASA palaida Gemini 4 – pirmo daudzdienu pilotēto misiju, kuras laikā astronauts Edvards H. Vaits II (Ed White) veica pirmo amerikāņu izgājienu atklātā kosmosā (EVA – extravehicular activity). Šis varoņdarbs ne tikai nostiprināja ASV pozīcijas kosmosa sacensībās, bet arī ielika pamatu tehnoloģiskām inovācijām un cilvēka ilgtermiņa klātbūtnei ārpus Zemes.
Sagatavošanās misijai
Gemini programma tika izveidota kā pārejas posms starp agrīnajām Mercury misijām un ambiciozajām Apollo Mēness misijām. Gemini 4 bija otrais šīs programmas pilotētais lidojums un pirmais, kura uzdevums bija pētīt astronautu izturību ilgstošos lidojumos un pārbaudīt spējas veikt uzdevumus ārpus kosmosa kuģa. Komandā bija divi astronauti: komandieris Džeimss Makdivits (James McDivitt) un pilots Edvards Vaits. Šī misija bija nozīmīga arī ar to, ka tā iezīmēja pirmo reizi, kad amerikāņu astronauti uzturējās orbītā ilgāk par vienu dienu — Gemini 4 ilga gandrīz 97 stundas jeb vairāk nekā četras dienas.
Kosmiskais solis vēsturē
Pats spilgtākais misijas brīdis notika otrajā lidojuma dienā, kad Edvards Vaits 3. jūnijā 1965. gadā veica iziešanu atklātā kosmosā. Apmēram 19:45 pēc Griničas laika, Vaits atvēra kuģa lūku un izkāpa kosmosā, piestiprināts ar 8 metrus garu drošības vadu. Viņš bija aprīkots ar īpašiem manevrēšanas rokturiem (t.s. “zip gun”), kas ļāva viņam kustēties, izmantojot saspiestu gāzi. Vaita "kosmosa pastaiga" ilga aptuveni 23 minūtes, kuru laikā viņš brīvi lidoja ap kuģi, priecīgi izsaucoties: “Tas ir visskaistākais, ko jebkad esmu redzējis!” Viņa entuziasms bija lipīgs, taču šī pieredze arī atklāja vairākas problēmas, piemēram, sarežģījumus, cenšoties aizvērt lūku pēc atgriešanās.
Kosmosa sacensību konteksts
Gemini 4 iziešana kosmosā notika vien dažus mēnešus pēc tam, kad padomju kosmonauts Aleksejs Ļeonovs bija veicis pasaulē pirmo izgājienu atklātā kosmosā 1965. gada martā. Lai gan Padomju Savienība bija pirmā, kas to paveica, NASA vēlējās pierādīt, ka arī amerikāņi spēj šādu varoņdarbu atkārtot un uzlabot. Edvarda Vaita veikums nostiprināja amerikāņu pašapziņu un iedvesmoja NASA virzīties uz Mēness misijām, kas galu galā vainagojās ar Nīla Ārmstronga soļiem uz Mēness virsmas 1969. gadā.
Tehnoloģiskais un zinātniskais ieguldījums
Gemini 4 un Vaita izgājiens bija svarīgs arī no tehniskā viedokļa. Inženieri ieguva vērtīgu informāciju par kosmosa tērpu funkcionalitāti, manevrēšanas iespējām un drošības aspektiem ārpus kosmosa kuģa. Šie dati bija būtiski Apollo programmas sagatavošanā, kur izgājieni uz Mēness bija misijas centrālais punkts. Tāpat Gemini 4 pierādīja astronautu spēju veikt zinātniskus novērojumus ilgstošā lidojumā, tostarp fotografēt Zemi no orbītas un pārbaudīt cilvēka fizioloģisko pielāgošanos mikrogravitācijai.
Varoņa liktenis un mantojums
Diemžēl Edvards Vaits nekad neatzīmēja savu vēsturisko sasniegumu ar vēl vienu lidojumu. Viņš tika izvēlēts par Apollo 1 misijas astronautu, bet 1967. gada janvārī gāja bojā traģiskā ugunsgrēkā kapsulā testēšanas laikā, kopā ar Gusu Grisomu un Rodžeru Čafī. Tomēr viņa mantojums dzīvo tālāk — viņa drosmīgais solis kosmosā ir iekalts ne tikai NASA vēsturē, bet arī cilvēces tehnoloģiskās attīstības stāstā.
Ietekme uz nākotni
Gemini 4 uzsāka jaunu ēru kosmosa izpētē. Pēc šīs misijas NASA veica vēl vairākus veiksmīgus izgājienus atklātā kosmosā, kas kļuva par standarta praksi misijās uz kosmosa stacijām un Mēnesi. Edvards Vaits kļuva par simbolu amerikāņu apņēmībai, zinātkārei un drosmei — īpašībām, kas virzīja cilvēci tālāk no Zemes pievilkšanas spēka.