Šī diena vēsturē: 5. jūnijs, 1968 — Roberta F. Kenedija slepkavība
gada 5. jūnija agrā rīta stundā, Amerikas Savienotajās Valstīs tika pastrādāta viena no šokējošākajām slepkavībām tās politiskajā vēsturē. Senators un prezidenta amata kandidāts Roberts F. Kenedijs, (bijušā ASV prezidenta Džona F. Kenedija jaunākais brālis), tika nošauts Losandželosā, Ambassador viesnīcā, tikai dažas stundas pēc uzvaras Kalifornijas priekšvēlēšanās. Viņš mira no ievainojumiem nākamajā dienā, 6. jūnijā, 42 gadu vecumā. Šī traģēdija ne tikai pielika punktu potenciālajai Kenedija prezidentūrai, bet arī satricināja nācijas morāli, kas jau tā bija smagi ievainota no Vjetnamas kara, pilsonisko tiesību cīņām un nesenās Mārtiņa Lutera Kinga slepkavības.
Roberts F. Kenedijs — cerības un pārmaiņu simbols
Roberts F. Kenedijs (bieži saukts par Bobiju vai RFK) bija viens no ietekmīgākajiem politiķiem 1960. gadu Amerikā. Viņš bija pazīstams ar saviem uzskatiem par sociālo taisnīgumu, minoritāšu tiesību aizstāvību, stingru nostāju pret nabadzību un izteiktu kritiku par Vjetnamas karu. Pēc sava brāļa Džona F. Kenedija slepkavības 1963. gadā, Bobijs kļuva par cerību simbolu tiem, kuri joprojām ilgojās pēc pārmaiņām.
-
gada pavasarī viņš uzsāka savu kampaņu cīņā par Demokrātu partijas nomināciju prezidenta vēlēšanām. Viņa vēstījums par vienotību, līdzcietību un taisnīgumu, atsaucās uz miljoniem amerikāņu — īpaši afroamerikāņu, latīņamerikāņu, nabadzīgo un jauniešu vidū. Pēc uzvaras Kalifornijas priekšvēlēšanās 4. jūnijā, viņa ceļš uz nomināciju šķita iespējams.
Slepkavība Losandželosā
Pēc uzvaras svinībām Ambassador viesnīcā Kenedijs devās caur virtuvi, lai tiktos ar žurnālistiem. Tajā brīdī viņam tuvojās Sirhans Sirhans (Sirhan Bishara Sirhan) — palestīniešu izcelsmes imigrants no Jordānijas. Sirhans atklāja uguni no tuvas distances ar .22 kalibra revolveri. Viņš izšāva vairākas reizes, trāpot Kenedijam galvā un citās ķermeņa vietās, kā arī ievainojot vairākus citus. Notikuma vietā valdīja haoss. Kenedijs krita zemē, vēl joprojām pie samaņas, bet smagi ievainots. Viņu steigšus nogādāja slimnīcā, taču ārsti nespēja glābt viņa dzīvību. Viņš mira nākamajā dienā — 6. jūnijā, 26 stundas pēc uzbrukuma. Sirhans tika tūlītēji aizturēts, un vēlāk tiesā viņš atzina savu vainu, sakot, ka viņa rīcības motīvs bija Kenedija atbalsts Izraēlai. Viņš tika notiesāts uz nāvessodu, kas vēlāk tika pārveidots par mūža ieslodzījumu.
Sekas un ietekme
Kenedija slepkavība atstāja dziļas rētas Amerikas sabiedrībā. 1968. gads jau bija viens no nemierīgākajiem un asiņainākajiem ASV vēsturē. Tikai divus mēnešus agrāk tika nogalināts pilsonisko tiesību līderis Mārtiņš Luters Kings. Nācija bija uz sabrukuma robežas — ar protestiem, sacelšanām un neskaidrību par nākotni. Kenedija nāve demoralizēja miljoniem vēlētāju, kuri cerēja uz īstu pārmaiņu prezidentu. Viņa kampaņa bija balstīta uz vienotību starp rasēm, klasēm un paaudžu plaisām — ideāli, kuri šķita apdraudēti pēc viņa aiziešanas. Daudzi viņu redzēja kā cilvēku, kurš varētu atjaunot ticību politikai un izbeigt karu Vjetnamā. Kenedija slepkavība mainīja Demokrātu partijas priekšvēlēšanu dinamiku. Viņa nāve pavēra ceļu Hubertam Hāmfrijam (Hubert Horatio Humphrey) kļūt par partijas nominantu, bet vēlāk viņš zaudēja vēlēšanās Ričardam Niksonam (Richard Milhous Nixon).
Bobija mantojums
Lai arī Roberts F. Kenedijs nekad nekļuva par prezidentu, viņa ideāli un uzskati turpina iedvesmot cilvēkus līdz pat šodienai. Viņš iestājās par vājākajiem, cīnījās pret nevienlīdzību un uzdrošinājās runāt par sarežģītiem jautājumiem, pat tad, kad tas bija politiski neizdevīgi. Viņa vārdi vēl šodien tiek citēti, viņa bērni un mazbērni joprojām ir aktīvi sabiedriskajā un politiskajā dzīvē. Viņš palika atmiņā kā politiskā morāles balss un viens no pēdējiem "jaunās cerības" simboliem savas paaudzes Amerikā.
Šī diena vēsturē Martins Luters Kings