Šī diena vēsturē: 1938. gada 29. jūlijs — Nošauts Jānis Rudzutaks, viens no ietekmīgākajiem latviešu boļševikiem

1938. gada 29. jūlijs ieņem traģisku vietu ne tikai Latvijas, bet arī Padomju Savienības vēsturē — šajā dienā Komunarkas izpildīšanas poligonā netālu no Maskavas tika nošauts Jānis Rudzutaks, viens no redzamākajiem latviešu izcelsmes Padomju Savienības politiskajiem darbiniekiem un Ļeņina līdzgaitniekiem. Viņa nāve bija daļa no tā saucamās "Lielās tīrīšanas" jeb Staļina organizētās represiju kampaņas 1930. gadu otrajā pusē, kuras laikā tika iznīcināts liels skaits bijušo boļševiku līderu, militāristu, inteliģences pārstāvju un arī etnisko minoritāšu — tostarp latviešu.

No Kurzemes līdz Kremļa gaiteņiem

Jānis Rudzutaks dzimis 1887. gada 10. augustā latviešu zemnieku ģimenē Kurzemē, toreizējā Krievijas impērijā. No agras jaunības viņš iesaistījās revolucionārā darbībā un 1905. gada revolūcijas laikā tika arestēts. Pēc vairākiem cietumsodiem un izsūtījumiem Sibīrijā, Rudzutaks 1917. gadā piedalījās Oktobra revolūcijā un nostiprināja savas pozīcijas Komunistiskajā partijā. Pēc boļševiku nākšanas pie varas viņš ieņēma virkni augsta līmeņa amatu — bija dzelzceļa tautas komisārs, Centrālās kontroles komisijas priekšsēdētājs, kā arī kandidāts Politbirojā. Viņš tika uzskatīts par Ļeņina uzticības personu un pat iespējamo pēcteci. Rudzutaks bija arī viens no nedaudzajiem latviešu izcelsmes boļševikiem, kas uzkāpa līdz pašiem augstākajiem varas līmeņiem Padomju Savienībā.

Latviešu operācija un represiju vilnis

Lai gan Rudzutaks ilgstoši bija lojāls režīmam, Staļina paranoja un pieaugošā vara drīz vien skāra arī viņu. 1937. gadā, Staļina "Lielās tīrīšanas" kulminācijas brīdī, Rudzutaks tika arestēts un apsūdzēts par "kontrrevolucionāru darbību", spiegošanu un līdzdalību "trotskistiskā sazvērestībā". Viņš tika spīdzināts, bet liecības, kas iegūtas ar piespiešanu, nespēja pierādīt viņa vainu. Tomēr 1938. gada jūlijā viņam tika piespriests nāvessods. Viņš tika nošauts Komunarkas poligonā, kas kļuva par vienu no galvenajām slepenajām masu izpildes vietām Maskavas apkaimē. Tajā pašā laikā tūkstošiem latviešu izcelsmes Padomju Savienības pilsoņu tika arestēti un iznīcināti tā dēvētās "Latviešu operācijas" laikā — vienas no etniskajām Staļina vadītajām akcijām, kuru mērķis bija "attīrīt" PSRS no "nelojāliem elementiem".

Rudzutaka liktenis bija simbolisks Padomju Savienības iekšējām pretrunām. No izcilības virsotnes un ciešas sadarbības ar Ļeņinu viņš nonāca līdz nežēlastībai Staļina režīmā. Viņa nāve parādīja, cik nepastāvīga un bīstama bija dzīve PSRS augstākajos varas ešelonos. Pat tie, kuri bija veidojuši jauno valsti un iemiesoja tās ideoloģiju, nebija pasargāti no tās brutalitātes. Rudzutaks tika reabilitēts tikai pēc Staļina nāves, 1955. gadā, kad Hruščova vadītajā "atkusnī" notika daudzu represēto cilvēku pārvērtēšana un attaisnošana. Šī reabilitācija gan nenozīmēja pilnīgu taisnīguma atjaunošanu, taču tā kalpoja kā simbolisks solis, atzīstot valsts pieļautās kļūdas un noziegumus.

"Latviešu operācija" bija viena no traģiskākajām epizodēm latviešu vēsturē Padomju Savienībā. Līdzīgi kā Jānis Rudzutaks, arī tūkstošiem citu latviešu, kas bija uzticīgi režīmam un kalpoja tam dažādos amatos — no armijas līdz izglītībai — tika iznīcināti īsā laikā. Šīs represijas būtiski iedragāja latviešu kopienu PSRS un atstāja dziļas traumas, kas joprojām atbalsojas sabiedrības atmiņā. Rudzutaka nāve simbolizē šo laikmetu — cerību, uzticības, nodevības un iznīcības laikmetu. Viņa stāsts kalpo kā brīdinājums par autoritārisma, neierobežotas varas un ideoloģiskā fanātisma sekām.

Šī diena vēsturē  Josifs Staļiņs 

Nav komentāru

Komentēt