Šī diena vēsturē: Bahr el-Bakras pamatskolas bombardēšana
1970. gada 8. aprīlī nelielajā Ēģiptes ciematā Bahr el-Bakrā, Šarkijas provincē, notika traģisks notikums, kas atstāja dziļas rētas valsts vēsturē. Izraēlas Gaisa spēki veica gaisa uzlidojumu, kura mērķis bija Bahr el-Bakras pamatskola. Uzbrukuma rezultātā 46 skolēni gāja bojā, vairāk nekā 50 tika ievainoti, un skolas ēka tika pilnībā iznīcināta.Vēsturiskais konteksts
Šis uzbrukums notika tā sauktā Nodiluma kara (1967–1970) laikā, kas sekoja pēc Sešu dienu kara 1967. gadā. Nodiluma karš bija ilgstošs konflikts starp Ēģipti un Izraēlu, kurā abas puses veica savstarpējus uzbrukumus, cenšoties vājināt pretinieka spēkus un infrastruktūru. Izraēla īstenoja dziļas iekļūšanas stratēģiju, veicot gaisa triecienus dziļi Ēģiptes teritorijā, lai piespiestu Ēģiptes prezidentu Gamālu Abdelu Nāsiru piekrist pamieram.
Uzbrukuma norise
-
gada 8. aprīļa rītā, ap plkst. 9:20, Izraēlas Gaisa spēku F-4 Phantom II iznīcinātāji veica uzlidojumu Bahr el-Bakras pamatskolai. Skola bija viena stāva ēka ar trim klasēm, kurā mācījās aptuveni 130 skolēni. Uzbrukuma laikā tika nomestas piecas bumbas un palaistas divas gaisa-zeme raķetes, kas pilnībā iznīcināja skolu.
Sekas un ietekme
Uzbrukuma rezultātā 46 bērni zaudēja dzīvību, vairāk nekā 50 tika ievainoti, un skolas ēka tika pilnībā sagrauta. Šis notikums izraisīja plašu starptautisku nosodījumu un padziļināja spriedzi starp Ēģipti un Izraēlu. Ēģiptes valdība un arābu valstis uzskatīja uzbrukumu par apzinātu civiliedzīvotāju slaktiņu, savukārt Izraēla apgalvoja, ka tā bija kļūda, jo skola tika uzskatīta par militāru objektu. Toreizējais Izraēlas aizsardzības ministrs Moše Dajans aizstāvēja uzbrukumu, apgalvojot, ka skola bija militārs objekts. Tomēr ciema iedzīvotāji un aculiecinieki noliedza jebkādas militāras klātbūtnes esamību skolā vai tās tuvumā.
Piemiņa un atceres pasākumi
Pēc uzbrukuma Bahr el-Bakras ciematā tika uzcelts memoriāls, lai pieminētu bojāgājušos bērnus. Katru gadu 8. aprīlī tiek rīkoti atceres pasākumi, kuros piedalās gan vietējie iedzīvotāji, gan valdības pārstāvji. Tomēr daudzi ciema iedzīvotāji joprojām jūtas aizmirsti un nesaņēmuši pienācīgu kompensāciju vai atbalstu no valdības. Šī traģēdija atstāja dziļas rētas Ēģiptes kolektīvajā atmiņā un kļuva par simbolu civiliedzīvotāju ciešanām militāru konfliktu laikā. Tā kalpo kā atgādinājums par nepieciešamību aizsargāt nevainīgus cilvēkus un novērst līdzīgu traģēdiju atkārtošanos nākotnē.