Šī diena vēsturē: 1937. gada 28. maijs — Dzimst "tautas auto": dibināts Volkswagen
1937. gada 28. maijā Vācijā tika dibināts uzņēmums, kas vēlāk kļuva par vienu no pazīstamākajiem automobiļu ražotājiem pasaulē — Volkswagen. Tā dibināšana bija cieši saistīta ar nacistiskā režīma propagandas mērķiem un vēlmi motorizēt vācu sabiedrību. Gadu gaitā uzņēmums pārcieta Otrā pasaules postījumus, atguvās pēc kara un kļuva par Vācijas ekonomiskā brīnuma simbolu. Mūsdienās Volkswagen ir globāls autobūves gigants.
Ideja par "tautas auto"
Volkswagen nosaukums vācu valodā nozīmē "tautas auto". Ideja par lētu, uzticamu un pieejamu automobili ikvienam vācu strādniekam radās 1930. gadu sākumā. Vācija tolaik atradās dziļā ekonomiskā un politiskā krīzē, un automašīnas bija greznība, ko varēja atļauties tikai turīgie. Kad 1933. gadā pie varas nāca nacistu partija ar Ādolfu Hitleru priekšgalā, režīms centās izpatikt tautai, solot uzplaukumu un modernizāciju. Viena no Hitlera lielajām idejām bija radīt auto, kuru varētu iegādāties jebkurš vācietis, — simbolu valsts varenībai un tehnoloģiskajam progresam.
Dibināšana ar ideoloģisku piesitienu
-
gada 28. maijā nacistu organizācija Deutsche Arbeitsfront (Vācu Darba fronte) nodibināja Gesellschaft zur Vorbereitung des Deutschen Volkswagens mbH — uzņēmumu, kas vēlāk kļuva par Volkswagen. Tās mērķis bija organizēt un finansēt "tautas auto" izstrādi un ražošanu. Uzņēmums drīz tika pārdēvēts vienkārši par Volkswagenwerk GmbH.
Lai realizētu šo projektu, nacistu režīms sadarbojās ar slaveno inženieri Ferdinandu Porši (Ferdinand Porsche), kurš saņēma uzdevumu izstrādāt vienkāršu, lētu un izturīgu automobili, kas spētu pārvadāt divus pieaugušos un trīs bērnus ar ātrumu līdz 100 km/h.
Radās leģenda: Volkswagen Beetle
Rezultāts bija automobiļa prototips, kas vēlāk kļuva pazīstams kā Volkswagen Beetle jeb "Vabole". Tā plūstošā forma, gaisa dzesētais motors un vienkāršā konstrukcija padarīja to par vienu no atpazīstamākajiem auto vēsturē. Tomēr masveida ražošana vēlāk tika apturēta, jo 1939. gadā sākās Otrais pasaules karš. Volkswagen rūpnīca, kas tika uzcelta jaunā pilsētā (vēlāk pārdēvētā par Wolfsburgu), tika pārorientēta militārām vajadzībām — tā ražoja transportlīdzekļus un militāro tehniku Vērmahtam.
Kara ēnas un piespiedu darbs
Kara laikā uzņēmuma darbība kļuva cieši saistīta ar nacistisko režīmu. Rūpnīcā tika izmantoti piespiedu darba strādnieki, tostarp koncentrācijas nometņu ieslodzītie. Tūkstošiem cilvēku strādāja skarbos apstākļos, un daudzi gāja bojā. Šī vēstures daļa vēlāk kļuva par nopietnu Volkswagen mantojuma problēmu, un uzņēmums vēlāk publiski atvainojās un atbalstīja kompensācijas fondus upuriem.
Pēckara atdzimšana: sākas "Beetle" laikmets
Pēc Otrā pasaules kara Vācija bija sagrauta, un arī Volkswagen rūpnīca bija smagi cietusi. Britu okupācijas spēki, kas pārņēma rūpnīcas kontroli, sākotnēji apsvēra iespēju to demontēt vai pat pārdot sabiedrotajiem, taču interese bija zema. Par laimi uzņēmumam un Vācijas ekonomikai, britu majors Ivans Hirsts (Ivan Hirst) ieraudzīja potenciālu, atjaunoja ražošanu un lika pamatus tam, kas kļuva par vācu industriālo fenomenu. 1945.–1949. gadā tika atsākta "Vaboles" ražošana, un auto kļuva par simbolu pēckara Vācijas atdzimšanai. Līdz 1955. gadam tika saražots miljons "Vaboļu", un šis modelis kļuva par vienu no visvairāk pārdotajiem auto vēsturē.
No nacionāla simbola līdz globālai korporācijai
Turpmākajos gadu desmitos Volkswagen paplašinājās visā pasaulē. 1960. gados uzņēmums jau eksportēja miljoniem automobiļu uz Ameriku, Dienvidameriku un citām pasaules daļām. "Vabole" kļuva par preču zīmi arī 1960. un 70. gadu kontrkultūras kustībām, īpaši ASV. Volkswagen iegādājās citus vācu auto ražotājus, piemēram, Audi, Porsche, SEAT un Škoda, kļūstot par vienu no lielākajām autobūves grupām pasaulē.
Mūsdienu izaicinājumi un attīstība
Mūsdienās Volkswagen ir viena no vadošajām autobūves kompānijām pasaulē, kas ražo miljoniem automobiļu ik gadu. Tā koncentrējas uz elektromobiļu attīstību, ilgtspēju un jaunu tehnoloģiju ieviešanu. Tomēr arī jaunākajos laikos uzņēmumu skārušas krīzes, tostarp "Dieselgate" emisiju skandāls 2015. gadā, kad tika atklāts, ka Volkswagen bija manipulējis ar dīzeļdzinēju emisiju datiem. Tas iedragāja uzņēmuma reputāciju, bet vienlaikus lika tam pārorientēties uz elektrifikāciju.
Noslēgumā
Volkswagen dibināšana 1937. gadā iezīmēja jauna laikmeta sākumu gan vācu autobūvē, gan sociālajā ainavā. Lai gan uzņēmuma saknes ir saistītas ar tumšu vēstures posmu, tas ir spējis pārveidoties un attīstīties, kļūstot par simbolu tehnoloģiskajam progresam, mobilitātei un pārmaiņām.
Šī diena vēsturē Ādolfs Hitlers