Pāriet uz galveno saturu
  • LAT
  • ENG
  • RUS
  • UKR
gudrībasstacija.lv
  • Sākums
    • Astronomija un astrofizika
    • Diktatori un viņu ēra
    • Kriminālās hronikas
    • Mūsu Zeme
    • Šī diena vēsturē
  • Pausaules valstis, pilsētas
    • Dzīves gudrības
    • Iedvesmojoši cilvēki
    • Iedvesmojoši sportisti
    • Motivējoši citāti un aforismi
  • Humora stūris
  • Garīgā izaugsme
    • Baušļi
    • Kristietība
    • Sievietei
    • Sprediķi
    • Vīrietim
  • Viktorīnas
  • Garšas stūris
  • Par mums
  • Kontakti
  • Lietošanas noteikumi

Šī diena vēsturē: 1998. gada 26. maijs — Austrālija atzīst vēsturisko netaisnību ar “Sorry Day”

26. maijs, 2025 pl. 9:22, Nav komentāru

National Sorry Day - TASC National

  1. gada 26. maijs iezīmēja nozīmīgu pagrieziena punktu Austrālijas vēsturē. Tā bija diena, kad valsts oficiāli atzina gadsimtiem ilgās netaisnības, ko piedzīvoja tās pamatiedzīvotāji — aborigēni un Torresas šauruma salas iedzīvotāji. Šo dienu sāka atzīmēt kā Nacionālo atvainošanās dienu jeb “Sorry Day”, pieminot tūkstošiem bērnu, kas tika piespiedu kārtā atņemti savām ģimenēm — paaudzi, kas vēlāk kļuva pazīstama kā “Nozagtā paaudze” (Stolen Generations).


Vēstures fons

Austrālijas kolonizācija sākās 1788. gadā, kad britu kolonisti ieradās Sidnejā. No šī brīža sākās smags periods pamatiedzīvotāju vēsturē — viņi tika atstumti no savas zemes, nogalināti, asimilēti un sistemātiski diskriminēti. Taču viena no sāpīgākajām un ilglaicīgākajām praksēm notika 20. gadsimta sākumā līdz pat 1970. gadiem. Valsts institūcijas un baznīcas organizācijas uzskatīja, ka aborigēnu bērni būtu labāk integrējami sabiedrībā, ja viņi tiktu nošķirti no savām ģimenēm. Šī ideoloģija balstījās uz rasistiskiem priekšstatiem un vēlmi "civilizēt" pamatiedzīvotājus, izdzēšot viņu kultūru. Bērni tika ievietoti audžuģimenēs vai iestādēs, bieži vien pret viņu gribu, liedzot viņiem kontaktu ar dzimto valodu, kultūru un radiniekiem.

Ceļš uz atzīšanu

  1. gadā Austrālijas valdība uzsāka izmeklēšanu, lai dokumentētu šīs nošķirtības sekas. Šīs izmeklēšanas rezultāts bija 1997. gadā publicētais ziņojums “Bringing Them Home” (Atgriežot viņus mājās). Tas atklāja plašu emocionālu, fizisku un seksuālu vardarbību, kā arī ilgstošas traumas, ko šī politika radījusi desmitiem tūkstošu cilvēku. Ziņojums izsauca sabiedrības sašutumu un radīja pamatu diskusijai par valsts atbildību un nepieciešamību atvainoties.

Lai gan valdība tolaik oficiālu atvainošanos nesniedza, sabiedrība, dažas štatu valdības, baznīcas un daudzas iestādes sāka rīkot pasākumus, lai godinātu cietušos. Tā dzima Austrālijas Nacionālā atvainošanās diena, ko pirmo reizi atzīmēja 1998. gada 26. maijā — gadu pēc ziņojuma publicēšanas.

Pirmā atvainošanās diena

Pirmajā “Sorry Day” tūkstošiem austrāliešu pulcējās publiskos pasākumos, svētkos, klusuma brīžos un gājienos, lai izteiktu līdzjūtību un solidaritāti ar "Nozagtās paaudzes" pārstāvjiem. Daudzi cilvēki uzrakstīja savus atvainošanās vēstījumus — “sorry books” jeb atvainošanās grāmatās, kas tika nodotas muzejiem un piemiņas vietām. Šis simboliskais žests kļuva par valsts apzinātu soli pretī dziedināšanai.

Politiskais konteksts

Tajā laikā valdībā bija premjerministrs Džons Hovards, kurš, lai arī atzina netaisnību, atteicās valsts vārdā oficiāli atvainoties. Viņš uzskatīja, ka pašreizējai paaudzei nevajadzētu uzlikt vainu par iepriekšējās valdības rīcību. Tomēr šī nostāja izraisīja vēl lielāku sabiedrības spiedienu un galu galā deva stimulu nākamajai valdībai spert izšķirošo soli.

  1. gada 13. februārī premjerministrs Kevins Rads (Kevin Rudd) kļuva par pirmo valsts vadītāju, kurš parlamentā oficiāli atvainojās aborigēnu tautām par "Nozagtās paaudzes" ciešanām. Šī uzruna tika raidīta tiešraidē visā valstī un iezīmēja vēsturisku brīdi Austrālijas nacionālajā apziņā.

Sekas un mūsdienu ietekme

“Sorry Day” ir kļuvis par daļu no plašāka izlīguma procesa Austrālijā. Tā ir ne tikai piemiņas diena, bet arī aicinājums uz darbību — uzlabot veselības, izglītības un nodarbinātības iespējas aborigēnu kopienās un cīnīties pret strukturālo rasisma mantojumu, kas joprojām pastāv.

Pēc 1998. gada ir izveidotas vairākas iniciatīvas, piemēram:

  • “The Journey of Healing” — kustība, kas koncentrējas uz garīgu un kultūras atveseļošanu.

  • “Close the Gap” — programma, kas cenšas samazināt sociāli ekonomiskās atšķirības starp pamatiedzīvotājiem un pārējo sabiedrību.

  • Valsts un reģionālās piemiņas plāksnes, muzeji un izstādes, kas turpina izglītot sabiedrību.

Kaut gan Austrālijā vēl joprojām notiek cīņa par pamatiedzīvotāju tiesību pilnīgu atzīšanu, “Sorry Day” ir kļuvis par simbolu atbildībai, patiesības meklējumiem un nacionālai izaugsmei. Tā atgādina, ka piedošana nav iespējama bez atzīšanas, un ka nākotni var veidot tikai caur patiesu pagātnes izpratni.


Šī diena vēsturē  Fakti par Austrāliju 



Nav komentāru

Komentēt







Jaunākie ieraksti

  • Luiss Garavito: Slepkava, kas satricināja Kolumbiju
    28. mai. 2025
  • Šī diena vēsturē: 1937. gada 28. maijs — Dzimst "tautas auto": dibināts Volkswagen
    28. mai. 2025
  • Antarktīdas ledus pieaugums: īslaicīga anomālija pretī ilgtermiņa zaudējumiem, skaidro NASA dati
    27. mai. 2025
  • Pasaule saskaras ar plastmasas piesārņojuma krīzi
    27. mai. 2025
  • Šī diena vēsturē: 27. maijs — Kaujas kuģa "Bismarck" nogrimšana
    27. mai. 2025
  • Juvénal Habyarimana (Juvenāls Habjārimana): Ceļš uz genocīdu – Ruandas diktatora ēna
    26. mai. 2025
  • Šī diena vēsturē: 1998. gada 26. maijs — Austrālija atzīst vēsturisko netaisnību ar “Sorry Day”
    26. mai. 2025


Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.