Šī diena vēsturē: 27. maijs — Kaujas kuģa "Bismarck" nogrimšana
1941. gada 27. maijs kļuva par vienu no Otrā pasaules kara jūras karadarbības izšķirošākajiem datumiem — Ziemeļatlantijas okeānā tika nogremdēts Vācijas kaujas kuģis Bismarck, kurš tika uzskatīts par vienu no lielākajiem un visspēcīgāk bruņotajiem kuģiem savā laikā. No vairāk nekā 2200 apkalpes locekļiem izdzīvoja vien aptuveni 115. Šī notikuma ietekme bija jūtama gan stratēģiskajā, gan simboliskajā līmenī.
Bismarck: Hitlera flotes lepnums
Vācijas kaujas kuģis Bismarck tika uzbūvēts 1939. gadā un nosaukts par godu Otto fon Bismarkam — Vācijas apvienošanas tēvam un pirmajam impērijas kancleram. Ar savu 250 metru garumu, gandrīz 42 000 tonnas un astoņiem 38 cm lielgabaliem, tas bija viens no lielākajiem un bīstamākajiem kuģiem Otrā pasaules kara laikā. Trešais Reihs cerēja, ka Bismarck, darbojoties kopā ar citām Kriegsmarine vienībām, spēs pārraut britu jūras blokādi, pārtvert sabiedroto tirdzniecības kuģus un sēt haosu Atlantijā. Tam bija arī spēcīgs simboliskais spēks — Bismarck tika uztverts kā nacistiskās Vācijas jūras pārākuma simbols.
Operācija "Rheinübung": Bismarck kaujas gājiens
-
gada maijā Bismarck kopā ar smago kreiseri Prinz Eugen devās savā pirmajā un vienīgajā kaujas misijā — "Rheinübung" (Reinas manevrs). Mērķis bija izlauzties Atlantijā un uzbrukt sabiedroto kuģniecībai.
Britu izlūkdienesti ātri konstatēja vācu kuģu iziešanu no Norvēģijas fjordiem, un uzdevums tos apturēt tika uzticēts britu Karaliskajai flotei. Sekoja vairākas sadursmes, bet izšķirošā bija 24. maija kauja pie Dānijas šauruma, kurā Bismarck ar dažiem precīziem šāvieniem nogremdēja britu kaujas kreiseri HMS Hood, kas bija britu flotes lepnums. Tajā gāja bojā 1 415 cilvēki, un tikai trīs izdzīvoja.
Šī traģēdija izraisīja milzīgu šoku Lielbritānijā un lika premjerministram Vinstonam Čērčilam dot pavēli: "Sink the Bismarck!" — "Nogremdējiet Bismarck!"
Pakaļdzīšanās cauri Atlantijai
Pēc uzvaras pār HMS Hood, Bismarck bija guvis nelielus bojājumus un zaudējis degvielas rezerves. Tā mērķis bija sasniegt okupēto Franciju, kur to varētu salabot. Britu flote sāka vienu no visintensīvākajām jūras pakaļdzīšanām vēsturē. Tajā piedalījās vairāk nekā 50 kuģi, lidmašīnas un pat zemūdenes. 24.–26. maijā britu lidmašīnas no aviācijas bāzeskuģa HMS Ark Royal izpildīja vairākus torpēdu uzbrukumus. Viena no torpēdām trāpīja Bismarck stūrē un paralizēja tā manevrētspēju. Kuģis kļuva par vieglu mērķi.
Liktenīgā kauja: 27. maijs 1941
Rītā, 27. maijā, britu kaujas kuģi HMS King George V un HMS Rodney uzsāka smagu apšaudi pret nekustīgo Bismarck. Pēc vairāk nekā stundas intensīvas apšaudes un vairākiem torpēdu triecieniem, kuģis sāka grimt. Ir vēsturnieku domstarpības par to, vai Bismarck nogrima britu torpēdu dēļ vai arī vācieši paši to nogremdēja, atverot plūdu vārstus, lai nepieļautu kuģa nonākšanu ienaidnieka rokās. Jebkurā gadījumā — kaujas beigas bija traģiskas. No vairāk nekā 2 200 apkalpes locekļiem izdzīvoja tikai aptuveni 115 vīri.
Sekas un simboliskā nozīme
Bismarck nogrimšana bija smags trieciens Vācijas Kriegsmarine, pierādot, ka pat šķietami neievainojami kuģi nav neuzvarami. Lielbritānijas sabiedrība to uztvēra kā atriebību par HMS Hood un simbolu britu jūras pārākuma atjaunošanai. Lai arī vācieši turpināja izmantot zemūdenes un citus kuģus, nekas vairs nespēja aizvietot zaudētā Bismarck lomu. Pēc šī notikuma nacistiskās Vācijas jūras spēki vairs nemēģināja veikt līdzīga mēroga uzbrukumus Atlantijā ar lieliem virsūdens kuģiem.
