Antarktīdas ledus pieaugums: īslaicīga anomālija pretī ilgtermiņa zaudējumiem, skaidro NASA dati
Antarktīda pēdējos gados ir piedzīvojusi ledus pieaugumu, neskatoties uz pieaugošajām vidējām globālajām temperatūrām un klimata pārmaiņām, liecina jauns pētījums. Tomēr šī parādība nav pretrunā ar globālās sasilšanas realitāti, bet gan izceļ sarežģīto klimata sistēmu dinamiku.
Ledus pieauguma cēloņi
NASA satelītu dati, analizēti Tongji Universitātē Šanhajā, atklāja, ka no 2021. līdz 2023. gadam Antarktīda atguva daļu no iepriekš zaudētā ledus. Šis pieaugums galvenokārt saistīts ar palielinātu nokrišņu daudzumu – sniegu un lietu –, kas veicināja ledus veidošanos. Tomēr šī tendence jau ir palēninājusies, un 2025. gada sākumā ledus līmenis atgriezies līdz 2020. gada līmenim.
Globālās sasilšanas konteksts
Šie īslaicīgie ledus pieaugumi nenozīmē, ka globālā sasilšana ir apstājusies. Kopumā Antarktīda joprojām zaudē ledu, un šie īslaicīgie pieaugumi ir nelieli, salīdzinot ar ilgtermiņa zaudējumiem. Pētījumi liecina, ka pat neliels temperatūras pieaugums var izraisīt strauju un plašu ledus zudumu, paaugstinot jūras līmeni un apdraudot piekrastes reģionus.
Secinājums
Antarktīdas ledus pieaugums ir īslaicīgs un neatsver ilgtermiņa zaudējumus, ko izraisa globālā sasilšana. Šī parādība uzsver nepieciešamību pēc turpmākiem pētījumiem un globālas rīcības, lai mazinātu klimata pārmaiņu ietekmi.