Pasaule saskaras ar plastmasas piesārņojuma krīzi

Plastmasas piesārņojums ir viena no lielākajām mūsdienu vides problēmām. Pasaules nespēja pārstrādāt un pareizi atbrīvoties no arvien pieaugošā vienreizlietojamās plastmasas daudzuma rada nopietnus draudus gan dabai, gan cilvēku veselībai.
Plastmasas piesārņojuma izcelsme un izplatība
Plastmasa, kas sākotnēji tika radīta kā viegls, izturīgs un lēts materiāls, ir kļuvusi par neatņemamu ikdienas dzīves sastāvdaļu. Tomēr vairāk nekā 40% no visas saražotās plastmasas tiek izmantota tikai vienreiz – piemēram, iepakojums, maisiņi, salmiņi – un pēc tam tiek izmesta. Šāda "izmest un aizmirst" kultūra ir novērojama visā pasaulē, īpaši attīstītajās valstīs ar zemiem pārstrādes rādītājiem.
Ietekme uz vidi un dzīvniekiem
Katru gadu aptuveni 8 miljoni tonnu plastmasas atkritumu nonāk okeānos, kur tie apdraud jūras dzīvniekus. Daudzi dzīvnieki, piemēram, jūras bruņurupuči, putni un zīdītāji, kļūdaini uzskata plastmasu par barību, kas var novest pie bada nāves vai iekšējiem ievainojumiem.
Mikroplastmasa un cilvēku veselība
Laika gaitā plastmasas atkritumi sadalās sīkās daļiņās – mikroplastmasā, kas ir atrodama visur: no okeāna dziļumiem līdz kalnu virsotnēm. Šīs daļiņas ir konstatētas arī cilvēku asinīs, plaušās un izkārnījumos, taču to ietekme uz cilvēku veselību vēl nav pilnībā izpētīta.
Risinājumi un nākotnes perspektīvas
Lai cīnītos ar plastmasas piesārņojumu, nepieciešamas būtiskas pārmaiņas ražošanā, patēriņā un atkritumu apsaimniekošanā. Dažas valstis jau ir ieviesušas aizliegumus vai nodokļus vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem. Piemēram, Eiropas Savienība plāno aizliegt vairākus vienreizlietojamus plastmasas produktus, lai samazinātu piesārņojumu.
Ko mēs varam darīt?
-
Samazināt plastmasas patēriņu: Izvēlēties atkārtoti lietojamus maisiņus, pudeles un traukus.
-
Pārstrādāt pareizi: Ievērot atkritumu šķirošanas noteikumus un nodot plastmasu pārstrādei.
-
Izglītot citus: Dalīties ar informāciju par plastmasas piesārņojuma problēmu un risinājumiem.
Plastmasas piesārņojums ir globāla problēma, kas prasa kolektīvu rīcību. Katrs no mums var veikt nelielas izmaiņas savā ikdienā, kas kopumā var radīt pozitīvu ietekmi uz vidi.