Pīters Satklifs (1946–2020), plašāk zināms kā "Jorkšīras izvarotājs" (Yorkshire Ripper), bija britu sērijveida slepkava, kurš terorizēja Anglijas ziemeļu daļu no 1975. līdz 1980. gadam. Viņa noziegumi izraisīja plašu paniku sabiedrībā un izmeklēšanu, kas galu galā noveda pie viņa aizturēšanas un notiesāšanas.

Šajā rakstā apskatīsim viņa dzīvi, noziegumus, izmeklēšanas gaitu un notveršanu, balstoties uz faktiem un saglabājot neitrālu skatījumu.

Agrīnā dzīve un personība

Pīters Satklifs dzimis 1946. gada 2. jūnijā Binglijā, Rietumjorkšīrā, Lielbritānijā. Viņš nāca no strādnieku klases ģimenes un bērnībā bija kluss un noslēgts. Pēc skolas viņš strādāja dažādus gadījuma darbus, vēlāk kļūstot par kravas automašīnas vadītāju. Satklifs apprecējās ar sievieti vārdā Sonija, un viņu laulība ilga visu viņa noziedzīgās darbības laiku. Neskatoties uz ārēji šķietami normālo dzīvi, Satklifs attīstīja spēcīgu naidīgumu pret sievietēm, kas vēlāk izpaudās kā sērijveida slepkavības.

Noziegumu sērija

Uzbrukumu sākums (1969–1975)

Satklifs pirmos uzbrukumus veica 1969. gadā, taču viņš pirmo slepkavību izdarīja tikai 1975. gadā. Viņš parasti uzbruka sievietēm naktī, galvenokārt prostitūtām, izmantojot āmurus, nažus un skrūvgriežus. Slepkavības bija brutālas, un uzbrukumu raksturs liecināja par dziļu naidu pret upuriem. Viņš nereti ķermeņus sakropļoja pēc nāves, kas lika izmeklētājiem uzskatīt, ka viņam bija sadistisks motīvs.

Galvenie upuri un slepkavību modelis (1975–1980)

Līdz 1980. gadam Satklifs nogalināja vismaz 13 sievietes un smagi ievainoja vēl septiņas. Viņa upuri bija dažāda vecuma un sociālā statusa, taču daļa no viņām bija prostitūtas, kas sākotnēji izraisīja sabiedrības neviennozīmīgu attieksmi pret lietas izmeklēšanu. Policija sākotnēji pieļāva kļūdas, jo koncentrējās uz upuru dzīvesveidu, nevis uz slepkavas metodēm. Tas deva Satklifam iespēju turpināt noziegumus ilgāk nekā būtu bijis iespējams efektīvākas izmeklēšanas gadījumā.

Izmeklēšana un policijas kļūdas

Plašs mērogs un nepareizie pavedieni

Izmeklēšana par Jorkšīras izvarotāju kļuva par vienu no lielākajām operācijām Lielbritānijas vēsturē. Tika nopratināti vairāk nekā 5000 aizdomās turamo un izskatīti desmitiem tūkstošu liecību. Viena no lielākajām kļūdām bija policijas koncentrēšanās uz anonīmu audio ierakstu, ko kāds vīrietis nosūtīja izmeklētājiem. Šis cilvēks, kas vēlāk tika atklāts kā krāpnieks, novirzīja uzmanību no īstā slepkavas.

Aizturēšana un tiesas process

Satklifa notveršana (1981)

1981. gada 2. janvārī Satklifu aizturēja policija, kad viņš bija automašīnā ar prostitūtu. Policisti atklāja, ka viņa automašīnas numura zīmes bija viltotas, un viņu aizturēja uz turpmāku izmeklēšanu.

Kad Satklifu veda uz iecirkni, policija atrada ieročus – āmuru un nazi, kurus viņš bija paslēpis. Pēc ilgākas nopratināšanas viņš atzinās slepkavībās.

Tiesas process un spriedums

1981. gada maijā Satklifs stājās tiesas priekšā. Viņa aizstāvība apgalvoja, ka viņš cietis no šizofrēnijas un ka viņa rīcību esot ietekmējušas "balsis", kas lika viņam nogalināt. Tomēr tiesa šo argumentu noraidīja, un viņš tika atzīts par vainīgu 13 slepkavībās un septiņos slepkavības mēģinājumos.

Viņam tika piespriests mūža ieslodzījums, bez iespējas tikt atbrīvotam.

Dzīve cietumā un nāve

Ieslodzījuma gadi

Sākotnēji Satklifs tika ievietots Parkhurstas cietumā, bet vēlāk viņu pārcēla uz Brodmūras psihiatrisko slimnīcu, jo viņam tika diagnosticēti garīgi traucējumi.

2016. gadā viņu pārveda atpakaļ uz cietumu, jo mediķi uzskatīja, ka viņš vairs nav jāārstē slēgtā psihiatriskajā iestādē.

Nāve

Pīters Satklifs nomira 2020. gada 13. novembrī 74 gadu vecumā pēc inficēšanās ar Covid-19.

Secinājums

Pīters Satklifs bija viens no 20. gadsimta bīstamākajiem britu noziedzniekiem. Viņa noziegumi izraisīja sabiedrības šoku un radīja plašu diskusiju par policijas izmeklēšanas efektivitāti un attieksmi pret upuriem. Šis gadījums uzsvēra nepieciešamību pēc modernākām izmeklēšanas metodēm un labākas attieksmes pret vardarbības upuriem neatkarīgi no viņu dzīvesveida.