Uranam diena ir ilgāka nekā domājām – Habla teleskops sniedz pārsteidzošus datus
Astronomu izpratne par Urānu atkal mainās, un šoreiz to veicinājis Habla kosmiskais teleskops, kas palīdzējis noteikt planētas rotācijas ātrumu – proti, cik ilga ir viena diena uz Urāna. Jaunākie pētījumi rāda, ka Urāna diena ir ievērojami garāka nekā iepriekš uzskatīts. Šis atklājums ne tikai precizē mūsu zināšanas par šo noslēpumaino planētu, bet arī izgaismo jaunas nianses par tās iekšējo uzbūvi, atmosfēras uzvedību un pat planētas izcelsmi.
Pārsteidzoša atklāsme: Urāna diena – 17 stundas un 29 minūtes
Ilgu laiku tika uzskatīts, ka Urāns griežas ap savu asi aptuveni 17 stundās un 14 minūtēs. Šis aprēķins balstījās uz Voyager 2 misijas datiem no 1986. gada, kad zonde pārlidoja garām planētai un analizēja tās magnētisko lauku. Tomēr šī metode var būt mānīga, jo magnētiskais lauks ne vienmēr atbilst planētas cietajam vai šķidrajam kodolam, it īpaši tādai planētai kā Urāns, kur magnētiskais lauks ir ļoti sarežģīts un slīps attiecībā pret rotācijas asi.
Tagad, izmantojot Habla teleskopa novērojumus, zinātnieki izmērīja Urāna atmosfēras kustību – konkrēti, vērojot mākoņu struktūru un vēju ātrumu dažādos platuma grādos. Šie dati parādīja, ka planēta, visticamāk, griežas nedaudz lēnāk, nekā agrāk domāts – viena diena uz Urāna ilgst 17 stundas un 29 minūtes.
Kāpēc šī izmaiņa ir nozīmīga?
Šķietami niecīga 15 minūšu atšķirība patiesībā ir ļoti svarīga, kad runa ir par planētas iekšējo struktūru un tās dinamiku. Ja mēs kļūdāmies planētas rotācijas ātruma noteikšanā, mēs arī kļūdāmies aprēķinos par tās blīvumu, siltuma izplatīšanos, atmosfēras uzvedību un pat iespējamajiem dziļajiem vējiem.
Jaunais modelis ļauj labāk izprast arī vētru veidošanos, vēja joslas un planētas termālo uzvedību, kas līdz šim bija ļoti grūti izskaidrojama ar iepriekšējo rotācijas ātrumu.
Unikālā planēta ar savdabīgu rotāciju
Urāns ir viena no visnoslēpumainākajām planētām Saules sistēmā. Atšķirībā no citām planētām, Urāns griežas gandrīz "uz sāniem" – ar asi, kas noliekusies vairāk nekā 90 grādus attiecībā pret orbītas plakni. Šis unikālais novietojums izraisa ļoti ekstrēmas gadalaiku maiņas. Urāna magnētiskais lauks ir tikpat sarežģīts – tas ir stipri nosvērts un neiet caur planētas centru, kā tas ir, piemēram, Zemei. Tāpēc magnētiskā lauka izmantošana rotācijas noteikšanai var sniegt maldinošus rezultātus, kas tagad tiek pārskatīti.
Ko tas nozīmē nākotnes misijām?
Šis precizētais dienas ilgums ir būtisks, plānojot nākotnes misijas uz Urānu, kuras NASA un citas kosmosa aģentūras jau apsver. Ja mēs vēlamies sūtīt zondes vai pat orbitālas stacijas, mums jāzina precīzi rotācijas dati, lai pareizi plānotu mērījumus, piezemēšanās trajektorijas un sakaru logus.
Secinājums
Šis atklājums atgādina, cik daudz vēl ir nezināmā pat mūsu pašu Saules sistēmā. Arvien jauni dati palīdz precizēt izpratni par tādām šķietami "zināmām" planētām kā Urāns. 17 stundas un 29 minūtes – tā ir jaunā diena uz Urāna, un šī precizitāte palīdzēs mums tuvoties skaidrākai izpratnei par ledus milžu noslēpumiem.
Astronomija un astrofizika Habla kosmiskais teleskops