Zemes orbītas piesārņojuma krīze: ESA jaunā dokumentālā filma atklāj satraucošo realitāti
Zemes orbīta ir kļuvusi par kosmisko atkritumu izgāztuvi – šī problēma kļūst arvien nopietnāka un var apdraudēt gan nākotnes misijas, gan jau esošos satelītus. Eiropas Kosmosa aģentūra (ESA) nesen publicējusi dokumentālo filmu, kas izgaismo šo bīstamo situāciju un aicina starptautisko sabiedrību rīkoties, lai ierobežotu orbitālo piesārņojumu.
Kosmosa atkritumu problēma
Kopš pirmā mākslīgā pavadoņa "Sputnik 1" palaišanas 1957. gadā cilvēce ir izsūtījusi tūkstošiem satelītu un citu kosmisko ierīču Zemes orbītā. Tomēr, beidzoties to darbības laikam, liela daļa šo objektu pārvēršas par kosmiskajiem atkritumiem – nekontrolējamiem metāla gabaliem, kas lido ar ātrumu līdz 28 000 km/h.
Šie gruveši sastāv no:
-
Izmantotiem satelītiem un raķešu posmiem
-
Atkārtotiem sadursmju fragmentiem
-
Nelielām skrūvēm un citiem mehāniskajiem komponentiem
Šobrīd tiek lēsts, ka Zemes orbītā atrodas vairāk nekā miljons objektu, kas ir lielāki par centimetru, un vismaz 36 500 fragmenti, kuru izmērs pārsniedz 10 cm. Pat sīkas daļiņas var radīt nopietnus draudus, ja tās saduras ar funkcionējošiem satelītiem vai pat ar Starptautisko kosmosa staciju (SKS).
ESA dokumentālā filma: realitāte, kas liek aizdomāties
ESA jaunā dokumentālā filma sniedz vizuāli satriecošu ieskatu orbitālā piesārņojuma problēmā, uzsverot, ka situācija kļūst arvien nekontrolējamāka. Filmas autori izskaidro, kā kosmosa atkritumi ne tikai apdraud zinātniskās un komerciālās misijas, bet arī var novest pie tā dēvētās "Kešlera sindroma".
Kešlera sindroms ir teorētisks scenārijs, kurā viena sadursme izraisa ķēdes reakciju, radot arvien vairāk un vairāk atlūzu, līdz Zemes orbīta kļūst bīstama jebkādai kosmiskajai darbībai. Šāds notikumu pavērsiens varētu ierobežot cilvēces spējas nosūtīt misijas kosmosā nākotnē.
Kā novērst kosmisko piesārņojumu?
Lai gan orbītas piesārņojuma problēma ir sarežģīta, pastāv vairāki risinājumi:
-
"Active Debris Removal" (ADR) jeb aktīvā atkritumu savākšana – tiek izstrādātas tehnoloģijas, kas spēj notvert un iznīcināt kosmiskos gružus.
-
Satelītu projektēšana ar pašiznīcināšanās mehānismiem – nākotnes satelīti varētu tikt aprīkoti ar tehnoloģijām, kas ļauj tiem sadegt atmosfērā pēc misijas beigām.
-
Labāka kosmisko misiju pārvaldība – palaižot jaunus satelītus, nepieciešams ņemt vērā to nākotnes utilizāciju.
ESA kopā ar citām kosmosa aģentūrām aktīvi pēta šīs metodes un aicina uz starptautisku sadarbību, lai nepieļautu situācijas pasliktināšanos.
Secinājums
ESA dokumentālā filma parāda satraucošu realitāti – cilvēce jau tagad ir radījusi nopietnu apdraudējumu Zemes orbītai. Lai gan zinātnieki un inženieri meklē risinājumus, laiks rīkoties ir tagad. Kosmosa piesārņojums nav tikai nākotnes problēma – tā ir krīze, kas var ietekmēt mūsu spēju izpētīt un izmantot Visumu turpmākajos gadu desmitos.
Šī raksta ideja un daļa no materiāla ir balstīta uz informāciju no Universe Today raksta "ESA's new documentary paints worrying picture of Earth's orbital junk problem"