Jauna teorija atklāj pārsteidzošu Merkura izcelsmi
Merkurs, mazākā un Saulei tuvākā planēta mūsu Saules sistēmā, jau sen ir intriģējis zinātniekus ar savu unikālo sastāvu un īpašībām. Nesen veikts pētījums piedāvā jaunu skaidrojumu par Merkura izcelsmi, balstoties uz agrīnās Saules sistēmas protoplanētu sadursmēm.
Iepriekšējās teorijas pieļāva, ka Merkura neparasti lielā dzelzs kodola un plānās mantijas veidošanās iemesls varētu būt bijis milzīgs trieciens no daudz lielāka objekta, kas atņēmis lielu daļu planētas sākotnējās mantijas. Tomēr jaunākie datormodelēšanas rezultāti liecina, ka sadursmes starp līdzīga izmēra protoplanētām varētu būt bijušas biežākas, nekā iepriekš domāts, un tieši šādas sadursmes varētu būt atbildīgas par Merkura pašreizējo sastāvu un struktūru.
Pētījumā, ko vadīja Patriks Franko no Brazīlijas Nacionālās observatorijas, tika izmantotas datorsimulācijas, lai izpētītu, kā līdzīga izmēra objektu sadursmes varētu radīt planētu ar Merkura īpašībām. Simulācijās tika izmantots protoplanētas modelis ar aptuveni 0,13 Zemes masas un 30% dzelzs sastāvu, kas sadūrās ar dažādu masu un dzelzs satura objektiem. Pielāgojot trieciena leņķus, ātrumus un sadursmes objektu masas, pētnieki atklāja, ka noteiktos apstākļos iespējams izveidot planētu, kas atbilst Merkura pašreizējai masai un sastāvam.
Šie atklājumi liecina, ka agrīnajā Saules sistēmā notikušās līdzīga izmēra protoplanētu sadursmes varētu būt bijušas galvenais faktors Merkura unikālo īpašību veidošanā. Šī teorija piedāvā jaunu skatījumu uz planētu veidošanās procesiem un uzsver, cik sarežģīti un dinamiski notikumi ir veidojuši mūsu Saules sistēmu.
Šis raksts ir balstīts uz materiālu no universetoday.com