Pāriet uz galveno saturu
  • LAT
  • ENG
  • RUS
  • UKR
gudrībasstacija.lv
  • Sākums
    • Astronomija un astrofizika
    • Diktatori un viņu ēra
    • Kriminālās hronikas
    • Mūsu Zeme
    • Šī diena vēsturē
  • Pausaules valstis, pilsētas
    • Dzīves gudrības
    • Iedvesmojoši cilvēki
    • Iedvesmojoši sportisti
    • Motivējoši citāti un aforismi
  • Humora stūris
  • Garīgā izaugsme
    • Baušļi
    • Kristietība
    • Sievietei
    • Sprediķi
    • Vīrietim
  • Viktorīnas
  • Garšas stūris
  • Par mums
  • Kontakti
  • Lietošanas noteikumi

Edvīns Habls: Vīrs, kurš paplašināja Visumu

22. janvāris, 2025 pl. 10:24, Nav komentāru
Edwin Hubble - Missouri Legends

Edvīns Pauels Habls (1889. gada 20. novembris – 1953. gada 28. septembris) bija amerikāņu astronoms, kura atklājumi radikāli mainīja cilvēku izpratni par Visumu. Viņš pierādīja, ka eksistē galaktikas ārpus Piena Ceļa un ka Visums izplešas. Šie atklājumi ir fundamentāli mūsdienu kosmoloģijā un padarīja Hablu par vienu no ievērojamākajiem 20. gadsimta zinātniekiem.


Agrīnā dzīve un izglītība

Habls dzimis Maršaltā, Misūri štatā, ASV, apdrošināšanas aģenta Džona Habla un Virdžīnijas Lī Džeimsas Hablas ģimenē. Viņš bija apdāvināts skolēns un izcēlās gan akadēmiskajās, gan sporta aktivitātēs. Pēc absolvēšanas no Vidusskolas Vitonā, Ilinoisas štatā, viņš 1910. gadā iestājās Čikāgas Universitātē, kur studēja astronomiju un fiziku.

Pēc bakalaura grāda iegūšanas Habls saņēma Rodsa stipendiju un devās uz Oksfordas Universitāti Anglijā, kur studēja tiesības, paklausot tēva vēlmei. Tomēr viņa interese par astronomiju nepazuda, un pēc atgriešanās ASV 1914. gadā viņš sāka strādāt Jerkesa observatorijā Viskonsinas štatā, kur turpināja studijas astronomijā.

Zinātniskā karjera un atklājumi

Pēc doktora grāda iegūšanas astronomijā 1917. gadā Habls iestājās ASV armijā un piedalījās Pirmajā pasaules karā. Pēc kara beigām 1919. gadā viņš pieņēma darba piedāvājumu no Vilsona kalna observatorijas Kalifornijā, kur tolaik atradās pasaulē jaudīgākais teleskops – 100 collu Hukera teleskops.

Vilsona kalnā Habls sāka pētīt tālas "spirālveida miglājus", kas tolaik tika uzskatīti par gāzu mākoņiem Piena Ceļa iekšienē. Izmantojot Hukera teleskopu, Habls spēja identificēt Cefeīdas mainīgos – zvaigznes, kuru spilgtums periodiski mainās – Andromedas miglājā (tagad zināma kā Andromedas galaktika). Cefeīdu mainīgo spilgtuma un perioda attiecība ļāva Hablam aprēķināt attālumu līdz Andromedas miglājam, pierādot, ka tas atrodas ārpus Piena Ceļa. Šis atklājums 1924. gadā radikāli mainīja izpratni par Visuma mērogiem, parādot, ka Piena Ceļš ir tikai viena no daudzajām galaktikām Visumā.

Turpinot pētījumus, Habls pievērsās galaktiku sarkanajai nobīdei – spektrālajām līnijām, kas nobīdītas uz sarkanā spektra pusi. Šo parādību izskaidroja kā Doplera efektu, kas rodas, avotam attālinoties no novērotāja. 1929. gadā Habls publicēja savu slaveno darbu, kurā parādīja, ka galaktiku sarkanā nobīde ir proporcionāla to attālumam. Šis atklājums, kas pazīstams kā Habla likums, pierādīja, ka Visums izplešas.

Habla likums ir viens no fundamentālākajiem atklājumiem kosmoloģijā. Tas liecina, ka Visums sācis savu eksistenci no ļoti blīva stāvokļa, un turpina izplesties līdz pat šai dienai. Šis atklājums ir pamats Lielā sprādziena teorijai – vispārpieņemtajam modelim par Visuma rašanos un attīstību.

Citi sasniegumi un mantojums

Papildus galaktiku eksistences pierādīšanai un Visuma izplešanās atklāšanai Habls veica arī citus nozīmīgus ieguldījumus astronomijā. Viņš izstrādāja galaktiku klasifikācijas sistēmu, kas joprojām tiek izmantota mūsdienās. Viņš arī pētīja galaktiku sadalījumu Visumā un veica pētījumus par starpzvaigžņu vielu.

Habla darbs ir atstājis milzīgu ietekmi uz astronomiju un kosmoloģiju. Viņa atklājumi radikāli mainīja cilvēku izpratni par Visuma dabu un mērogiem. Viņa vārdā ir nosaukts Habla kosmiskais teleskops, kas kopš palaišanas orbītā 1990. gadā ir sniedzis ievērojamus datus un attēlus par Visumu.

Grūtības un atzinība

Neskatoties uz saviem ievērojamajiem sasniegumiem, Habls nekad nesaņēma Nobela prēmiju. Tolaik astronomija netika uzskatīta par fizikas nozari, un Nobela prēmija astronomijā netika piešķirta. Tomēr Habla ieguldījums zinātnē ir nenoliedzams, un viņš tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem 20. gadsimta zinātniekiem.

Edvīna Habla darbi un publikācijas (izlase):

  • "Nebulae" (1936)
  • "The Realm of the Nebulae" (1936)
  • Vairāki zinātniski raksti astronomijas žurnālos.

Edvīna Habla mantojums:

  • Pierādījis galaktiku eksistenci ārpus Piena Ceļa.
  • Atklājis Visuma izplešanos (Habla likums).
  • Izstrādājis galaktiku klasifikācijas sistēmu.
  • Ietekmējis Lielā sprādziena teorijas izstrādi.
  • Habla kosmiskais teleskops.


Habla kosmiskais teleskops  Iedvesmojoši cilvēki  Astronomija un astrofizika


Nav komentāru

Komentēt







Jaunākie ieraksti

  • Šī diena vēsturē: 1608. gada 3. jūlijs — Tiek dibināta Kvebeka
    3. jūl. 2025
  • Šī diena vēsturē: 5. jūnijs, 1968 — Roberta F. Kenedija slepkavība
    5. jūn. 2025
  • No CIP līdz cietumam: Manuela Norjegas (Manuel Noriega) netīrais ceļš cauri Panamai
    3. jūn. 2025
  • Šī diena vēsturē: 1965. gada 3. jūnijs – Amerika sper soli kosmosā: Edvarda Vaita vēsturiskais izgājiens ārpus kosmosa kuģa
    3. jūn. 2025
  • Džeimsa Veba teleskops atklāj visagrāko zināmo galaktiku
    2. jūn. 2025
  • Šī diena vēsturē: 1953. gada 2. jūnijs Elizabetes II kronēšana: Jaunas ēras sākums Apvienotajā Karalistē
    2. jūn. 2025
  • Žanna d’Arka – vienkāršā meitene, kas mainīja vēstures gaitu un iedvesmo joprojām
    30. maijs 2025


Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.