Abrahama Linkolna dzīve un mantojums: ceļš uz Amerikas vienotību
Abrahams Linkolns ir viena no ievērojamākajām un ietekmīgākajām personībām Amerikas Savienoto Valstu vēsturē. Viņš dzimis 1809. gada 12. februārī nelielā baļķu mājā Kentuki štatā un kļuva par 16. ASV prezidentu, kura vadībā valsts izturēja vienu no lielākajām krīzēm – Amerikas pilsoņu karu. Viņa dzīvesstāsts ir par izturību, principiem un neatlaidību, kas padarīja viņu par vienu no visvairāk cienītajiem līderiem vēsturē.
Agrīnā dzīve un izglītība
Linkolna bērnība pagāja nabadzīgā un strādīgā ģimenē. Viņa vecāki, Tomass un Nensija Linkolni, bija vienkārši fermeri, kas smagi strādāja, lai uzturētu savu ģimeni. Viņa māte nomira, kad Linkolns bija tikai deviņus gadus vecs, kas atstāja dziļu ietekmi uz viņu. Neskatoties uz ierobežotajām iespējām iegūt formālu izglītību, Linkolns bija pašmācības entuziasts un daudz lasīja. Viņa mīlestība pret grāmatām un zināšanām kļuva par pamatu viņa turpmākajai karjerai.
Juridiskā karjera un politiskie pirmsākumi
Pēc dažādiem darbiem, tostarp kā veikala pārdevējs un mērnieks, Linkolns pievērsās tiesību zinātnei un 1836. gadā ieguva atļauju praktizēt jurisprudenci. Viņš sāka darbu Springfīldā, Ilinoisas štatā, un ātri vien guva reputāciju kā godīgs un taisnīgs advokāts. Viņa politiskā karjera sākās 1834. gadā, kad viņš tika ievēlēts Ilinoisas likumdevējā sapulcē, pārstāvot Vigu partiju.
Ceļš uz prezidentūru
gadā Linkolns tika ievēlēts ASV Pārstāvju palātā, kur viņš nostājās pret Meksikas un Amerikas karu. Lai gan pēc viena termiņa viņš atgriezās jurisprudencē, viņa politiskās ambīcijas neizsīka. 1854. gadā, kad tika pieņemts Kanzasas-Nebraskas likums, kas ļāva šiem štatiem pašiem lemt par verdzības jautājumu, Linkolns kļuva par dedzīgu pretestības līderi un pievienojās nesen izveidotajai Republikāņu partijai. Viņa slavenās debates ar Stīvenu Daglasu 1858. gadā, kaut arī viņam neizdevās iegūt senatora amatu, padarīja viņu par nacionāli pazīstamu figūru.
gadā Republikāņu partija izvirzīja Linkolnu kā savu prezidenta kandidātu, un viņš uzvarēja vēlēšanās, kļūstot par 16. ASV prezidentu. Viņa uzvara izraisīja sešu štatu atdalīšanos no Savienības, kas galu galā noveda pie Amerikas pilsoņu kara sākuma 1861. gadā.
Amerikas pilsoņu karš un verdzības atcelšana
Linkolna prezidentūra tika pavadīta pilsoņu kara ēnā. Viņa galvenais mērķis bija saglabāt Savienību, taču viņa nostāja pret verdzību kļuva arvien stingrāka. 1863. gada 1. janvārī viņš izdeva Emancipācijas proklamāciju, kas pasludināja verdzības atcelšanu Konfederācijas teritorijās. Šis lēmums ne tikai mainīja kara raksturu, bet arī lika pamatus verdzības izskaustībai ASV.
Pilsoņu karš turpinājās četrus smagus gadus, un Linkolns meklēja ceļus, kā panākt izlīgumu starp karojošajām pusēm. Viņš izrādīja milzīgu līdera spēku un diplomātijas prasmes, vadot valsti cauri šim grūtajam periodam. 1865. gada aprīlī, pēc Konfederācijas spēku kapitulācijas, karš beidzās, un Linkolns sāka plānot valsts atjaunošanu un izlīgumu.
Atentāts un mantojums
Diemžēl Linkolnam nebija lemts pilnībā īstenot savus atjaunošanas plānus. 1865. gada 14. aprīlī, tikai dažas dienas pēc pilsoņu kara beigām, viņu nošāva aktieris un konfederātu atbalstītājs Džons Vilkss Būts, kad prezidents apmeklēja teātri Vašingtonā. Linkolns mira nākamajā rītā, un tauta sēroja par vienu no saviem izcilākajiem vadītājiem.
Abrahama Linkolna mantojums turpinās līdz pat mūsdienām. Viņš ne tikai vadīja ASV cauri tās sarežģītākajam periodam, bet arī iemiesoja godīguma, izlēmības un taisnīguma vērtības. Viņa runas, tostarp Getisburgas runa un otrā inaugurācijas runa, joprojām ir iedvesmas avots miljoniem cilvēku visā pasaulē.
