ŠĪ DIENA VĒSTURĒ: HITLERA "IZDEDZINĀTĀS ZEMES PAVĒLE" (1945. GADA 19. MARTS)
1945. gada 19. martā, kad Otrais pasaules karš tuvojās noslēgumam, Vācijas diktators Ādolfs Hitlers izdeva vienu no sava režīma iznīcinošākajām pavēlēm – t.s. "Izdedzinātās zemes pavēli" (Nerobefehl). Tā paredzēja Vācijas teritorijā sistemātiski iznīcināt stratēģiski svarīgus objektus, lai nepieļautu to nonākšanu sabiedroto rokās.
VĀCIJAS IZNĪCINĀŠANA NO IEKŠPUSES
Nerobefehl pavēlēja iznīcināt visus stratēģiskos objektus: rūpniecības centrus, transporta infrastruktūru, tiltu sistēmas, dzelzceļu tīklu, ostas un pat civilos objektus, kas varēja kalpot sabiedrotajiem. Hitlers ticēja, ka, iznīcinot Vācijas resursus, tiks apgrūtināta sabiedroto turpmākā militārā darbība un pēckara ekonomiskā attīstība. Tomēr pavēle sastapās ar pretestību pašas Vācijas vadītāju vidū. Hitlers bija zaudējis uzticību pat saviem tuvākajiem sabiedrotajiem, un viens no svarīgākajiem faktoriem, kas apturēja pavēles izpildi, bija Vācijas bruņojuma un kara ražošanas ministrs Alberts Špērs. Viņš uzskatīja, ka Vācijai jāpaliek funkcionējošai, pat ja karš tiek zaudēts.
ALBERTA ŠPĒRA PRETOŠANĀS
Alberts Špērs, kurš kara gados organizēja Vācijas ražošanas nozari, saprata, ka Nerobefehl realizēšana būtiski pasliktinās vācu tautas iespējas atjaunoties pēc kara. Viņš slepeni sabotēja pavēli, apzināti kavējot objektu iznīcināšanu un ignorējot Hitlera norādījumus. Daudzi Vācijas reģionālie vadītāji arī atteicās to pilnībā īstenot. Viena no dramatiskākajām epizodēm bija Špēra vizīte pie Hitlera 1945. gada aprīlī, kur viņš atklāti paziņoja, ka nav izpildījis pavēli. Neraugoties uz Hitlera dusmām, Špērs netika sodīts, jo režīms jau bija uz sabrukuma robežas.
SEKAS UN IETEKME
Lai gan Nerobefehl netika izpildīta pilnā apjomā, daudzi infrastruktūras objekti tomēr tika iznīcināti, kas paildzināja Vācijas atveseļošanos pēckara periodā. Tomēr, pateicoties Špēra un citu augstu amatpersonu darbībai, Vācija nezaudēja pilnīgi visu savu industriālo un loģistikas kapacitāti. Hitlera "izdedzinātās zemes" stratēģija būtu novedusi pie pilnīga ekonomiska un sociāla kraha, ja tiktu realizēta pilnībā. Tā vietā, pēckara Vācija piedzīvoja "ekonomisko brīnumu" jeb Wirtschaftswunder, kas nebūtu bijis iespējams, ja visa infrastruktūra būtu iznīcināta.
NOBEIGUMS
gada 19. martā izdotā Hitlera "Izdedzinātās zemes pavēle" ir spilgts pierādījums tam, cik izmisīgi un destruktīvi lēmumi tika pieņemti Trešā reiha gala posmā. Ja tā būtu pilnīgi realizēta, Eiropas pēckara atjaunošana būtu bijusi daudz ilgstošāka un sarežģītāka. Tomēr, pateicoties Špēra un citu vadošo amatpersonu pretošanās stratēģijai, liela daļā Vācijas industriālā potenciāla tika saglabāta. Hitlera plāni par "izdedzinātu zemi" beigu beigās simbolizēja ne tikai Vācijas militāro sakāvi, bet arī diktatora totālo atsvešināšanos no realitātes, kas šādu lēmumu padarīja neizpildāmu pat pašas Vācijas vadītājiem.
Šī diena vēsturē Ādolfs Hitlers